Kāpēc es veidoju nevis vienkārši cepures

Dažreiz man saka:
«Cik skaista cepure!»

Un es smaidu. Jo man cepure nekad nav bijusi vienkārši aksesuārs.

Pēc daudziem darba gadiem es sapratu vienu svarīgu lietu: mani iedvesmo nevis pašas lietas, bet cilvēki. Man ir interesanti ieraudzīt cilvēkā to, kas vēl ir paslēpts, un palīdzēt tam atklāties.

Tieši tāpēc pie manis nāk ne tikai pēc galvassegas. Kāds vēlas justies drosmīgāks. Kāds — atgūt vieglumu un rotaļīgumu. Kāds — beidzot atļaut sev būt spilgts. Bet kādam vienkārši gribas paskatīties uz sevi citām acīm.

Es ticu, ka tēls spēj mainīt iekšējo stāvokli. Dažreiz pietiek ar vienu detaļu — cepuri, brillēm, rotu vai neparastu aksesuāru, — lai cilvēks iztaisnotos, pasmaidītu un ieraudzītu sevi pa jaunam.

Droši vien tāpēc man tik ļoti patīk pielāgošana, vintāža un gudrs patēriņš. Man patīk dot lietām jaunu dzīvi, bet cilvēkiem — jaunu sajūtu par sevi. Es redzu potenciālu gan lietās, gan cilvēkos.

Mans darbs nav par tendencēm. Tas ir par raksturu, individualitāti un brīvību būt pašam.

Un, ja pēc mūsu tikšanās cilvēks aiziet ar domu: «Jā, tas tiešām esmu es», — tātad viss ir izdevies.