Man bieži saka: "Man nepiestāv cepures". Un es tam nepiekrītu.

Gadu gaitā es daudzkārt esmu dzirdējusi vienu un to pašu frāzi:

«Man nepiestāv cepures».

Un katru reizi es pasmaidu.

Jo es vēl neesmu satikusi sievieti, kurai patiešām nepiestāvētu neviens galvassegas veids.

Toties es esmu sastapusi ļoti daudzas sievietes, kuras vienkārši vēl nav atradušas savējo.

Daudzi domā, ka viss ir atkarīgs tikai no sejas formas.

Jā, tas ir svarīgi.

Bet tas ir tālu no visa.

Dažreiz pietiek pavisam nedaudz mainīt cepures valkāšanas veidu. Uzlikt to mazliet asimetriski. Izvēlēties citu krāsu. Vai arī nomainīt platās malas pret maigākām.

Un pēkšņi notiek īsts brīnums.

Mainās ne tikai tēls.

Mainās skats.

Mainās stāja.

Mainās noskaņojums.

Es vienmēr skatos daudz plašāk nekā tikai uz sejas formu.

Man ir svarīgs augums, proporcijas, apģērba stils, raksturs, kustību ieradumi, pat tas, kā cilvēks smaida.

Jo galvassega — tā nav matemātiska formula.

Tas ir cilvēka turpinājums.

Tāpēc es nekad nesteidzos teikt:

«Tas jums nepiestāv».

Es meklēju to variantu, kurā cilvēks atpazīst sevi.

Un, kad sieviete pēkšņi paskatās spogulī un saka:

«Bet patiesībā tā esmu es…»

— tātad mēs esam atraduši tieši viņas cepuri.